Bizness

Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai Eiropas Savienība (ES) atbalsta visu līmeņu kvalitatīvu izglītību, panāk finanšu sistēmu stabilitāti visās ES valstīs un ievieš vienotus noteikumus visu dalībvalstu zemniekiem. Šie ir daži no iepriekšējā nedēļas nogalē Rīgā notikušo Eiropas pilsoņu debašu 2009 Latvijā priekšlikumiem par Eiropas sociālo un ekonomisko nākotni.   Savu viedokli par šiem priekšlikumiem iespējams izteikt šajā mājas lapā sadaļā “Piedalies debatēs un sniedz priekšlikumus!”.

Komisija publicējusi pārskata ziņojumu par ES darbību, kas veltīts zīmīgākajiem 2008. gada notikumiem Eiropas Savienībā. Iepriekšējos divpadsmit mēnešos ES ir ātri un efektīvi rīkojusies, reaģējot uz starptautisko finanšu krīzi, klimata pārmaiņām, kā arī vairākiem starptautiskiem konfliktiem, tādējādi bieži vien izvirzoties pasaules politiskās skatuves priekšplānā.

2008. gada Eiropas Inovāciju progresa ziņojums apliecina, ka pirms finanšu krīzes ES ir spējusi samazināt salīdzinošo atšķirību ar ASV un Japānu, īpaši novērojot daudzu jauno dalībvalstu, piemēram, Kipras, Rumānijas un Bulgārijas straujo attīstību šajā jomā. Tomēr uzņēmumu veiktie ieguldījumi inovācijās joprojām ir salīdzinoši nelieli.

Šogad Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikās turpināsies lejupslīde, bet nākamgad situācija stabilizēsies, liecina Eiropas Komisijas publiskotās ekonomikas starpposma prognozes. 2009.gadā ES iekšzemes kopprodukts samazināsies par 1,8%, bet Latvijas varētu sarukt pat par 6,9%.

Komisija, domājot par saskaņotu rīcību situācijā, kad Eiropas Savienībā padziļinās ekonomikas krīze, piedāvā pasākumu plānu, kura budžets ir 200 miljardi eiro un mērķis ir palielināt pirktspēju un sekmēt izaugsmi un nodarbinātību. Šis īstermiņa un ilgtermiņa pasākumu kopums izmaksātu 1,5% no ES IKP.
 

Eiropas Komisija izveidojusi multimediālu gadagrāmatu, kurā stāstīts par dažiem svarīgākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem 2008. gadā. Gadagrāmatā apkopoti vairāki veiksmes stāsti, kad ES rīcība nesusi labus augļus pilsoņiem.

9.decembrī, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti, tiekoties ar ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu, norādīja uz nepieciešamību maksimāli ātri ieviest atbalsta mehānismus uzņēmējiem.