Attīstība

Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai Eiropas Savienība (ES) atbalsta visu līmeņu kvalitatīvu izglītību, panāk finanšu sistēmu stabilitāti visās ES valstīs un ievieš vienotus noteikumus visu dalībvalstu zemniekiem. Šie ir daži no iepriekšējā nedēļas nogalē Rīgā notikušo Eiropas pilsoņu debašu 2009 Latvijā priekšlikumiem par Eiropas sociālo un ekonomisko nākotni.   Savu viedokli par šiem priekšlikumiem iespējams izteikt šajā mājas lapā sadaļā “Piedalies debatēs un sniedz priekšlikumus!”.

13. martā Briselē pirmajā vides aizsardzībai veltītajā ES izsolē piedāvāja 86 projektus. Projektu budžets ir no 400 000 līdz 3 miljoniem eiro, un to mērķi ir visdažādākie — cīņa pret pārtuksnešošanos, klimata pārmaiņām un mežu izciršanu, lai gādātu par bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu attīstību. Komisija atzīst, ka tie visi būtu jāfinansē, bet tai nav nepieciešamo līdzekļu.

Paaugstinājās dzīves līmenis jaunajās ES dalībvalstīs, jaunas eksporta un ieguldījumu iespējas vecajām ES dalībvalstīm - tās ir tikai dažas no priekšrocībām, ko radījusi Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. un 2007.gadā, teikts Eiropas Komisijas paziņojumā.

Mūsu valdība diemžēl ir pārņēmusi visnegatīvāko praksi — jebkurā savā neizdarībā vainot Eiropas Savienību. Tāpēc tik daudz iedzīvotāju uzskata, ka ES uzspiež savas intereses Latvijai. Tas ir viens no secinājumiem Politika.lv diskusijā, kurā piedalījās SKDS pētniece Ieva Strode, politologs, politikas centra EuroCivitas direktors Viktors Makarovs un politologs, RSU lektors Veiko Spolītis.

Eiropas Komisija izveidojusi multimediālu gadagrāmatu, kurā stāstīts par dažiem svarīgākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem 2008. gadā. Gadagrāmatā apkopoti vairāki veiksmes stāsti, kad ES rīcība nesusi labus augļus pilsoņiem.