Vide

Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai Eiropas Savienība (ES) atbalsta visu līmeņu kvalitatīvu izglītību, panāk finanšu sistēmu stabilitāti visās ES valstīs un ievieš vienotus noteikumus visu dalībvalstu zemniekiem. Šie ir daži no iepriekšējā nedēļas nogalē Rīgā notikušo Eiropas pilsoņu debašu 2009 Latvijā priekšlikumiem par Eiropas sociālo un ekonomisko nākotni.   Savu viedokli par šiem priekšlikumiem iespējams izteikt šajā mājas lapā sadaļā “Piedalies debatēs un sniedz priekšlikumus!”.

13. martā Briselē pirmajā vides aizsardzībai veltītajā ES izsolē piedāvāja 86 projektus. Projektu budžets ir no 400 000 līdz 3 miljoniem eiro, un to mērķi ir visdažādākie — cīņa pret pārtuksnešošanos, klimata pārmaiņām un mežu izciršanu, lai gādātu par bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu attīstību. Komisija atzīst, ka tie visi būtu jāfinansē, bet tai nav nepieciešamo līdzekļu.

Gaisa piesārņojums, ko Eiropas Savienībā rada tūkstošiem rūpniecības iekārtu un enerģijas ražotņu, jāturpina samazināt. Tomēr tas jādara, nodrošinot elastību dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, izslēdzot mazas iekārtas un veicinot sabiedrības informētību. Šādus ieteikumus deputāti pauž pieņemtajos pirmā lasījuma grozījumos direktīvā par rūpniecības izmešu samazināšanu. Kopumā Parlaments atbalsta priekšlikumu pašreizējos noteikumus padarīt stingrākus.

Gaisa piesārņojums, ko Eiropas Savienībā rada tūkstošiem rūpniecības iekārtu un enerģijas ražotņu, jāturpina samazināt. Tomēr tas jādara, nodrošinot elastību dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, izslēdzot mazas iekārtas un veicinot sabiedrības informētību. Šādus ieteikumus deputāti pauž 10.martā pieņemtajos pirmā lasījuma grozījumos direktīvā par rūpniecības izmešu samazināšanu.

Tradicionālajām kvēldiega spuldzēm dienas ir skaitītas. Eiropas Parlamenta Vides komiteja pagājušonedēļ apstiprināja plānu, kas paredz to pakāpenisku izskaušanu trīs gadu laikā. Taču nesteidzieties uz veikalu, lai nodrošinātos ar ierasto spuldžu krājumiem! Fluorescējošās spuldzes un halogēnās lampas ilgtermiņā Jums palīdzēs ietaupīt diezgan paprāvu naudas summu.

Eiropas Parlaments vēlas rādīt piemēru vides aizsardzībā un tādēļ ir pats apņēmies līdz 2020. gadam samazināt savu ogļskābās gāzes izmešu daudzumu par 30%.

Vairāk nekā 350 Eiropas pilsētas, parakstot „Pilsētas mēru paktu”, apņēmušies pārsniegt ES enerģētikas mērķi — līdz 2020. gadam par 20% samazināt CO2 emisijas.

Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar priekšlikumiem jaunam, visaptverošam un ambiciozam vispārējam nolīgumam, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmas un paredzētu tam finansējumu. Šo jauno paktu ir paredzēts noslēgt decembrī plānotajā Kopenhāgenas ANO Klimata konferencē.

Eiropas Komisija izveidojusi multimediālu gadagrāmatu, kurā stāstīts par dažiem svarīgākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem 2008. gadā. Gadagrāmatā apkopoti vairāki veiksmes stāsti, kad ES rīcība nesusi labus augļus pilsoņiem.

 11. un 12. decembrī, Briselē notika Eiropadomes sanāksme. Viens no nozīmīgākajiem izskatāmajiem jautājumiem bija vienošanās par klimata un enerģētikas normatīvo aktu kopumu.