Ekonomiskā situācija

Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai Eiropas Savienība (ES) atbalsta visu līmeņu kvalitatīvu izglītību, panāk finanšu sistēmu stabilitāti visās ES valstīs un ievieš vienotus noteikumus visu dalībvalstu zemniekiem. Šie ir daži no iepriekšējā nedēļas nogalē Rīgā notikušo Eiropas pilsoņu debašu 2009 Latvijā priekšlikumiem par Eiropas sociālo un ekonomisko nākotni.   Savu viedokli par šiem priekšlikumiem iespējams izteikt šajā mājas lapā sadaļā “Piedalies debatēs un sniedz priekšlikumus!”.

Komisija publicējusi pārskata ziņojumu par ES darbību, kas veltīts zīmīgākajiem 2008. gada notikumiem Eiropas Savienībā. Iepriekšējos divpadsmit mēnešos ES ir ātri un efektīvi rīkojusies, reaģējot uz starptautisko finanšu krīzi, klimata pārmaiņām, kā arī vairākiem starptautiskiem konfliktiem, tādējādi bieži vien izvirzoties pasaules politiskās skatuves priekšplānā.

Komisija ir pārskaitījusi pirmo ES finanšu palīdzības maksājumu 1 miljarda eiro apmērā, un tā ir daļa no vidēja termiņa finanšu palīdzības Latvijai, kuras kopējā summa ir līdz 3,1 miljardam eiro un kuras piešķiršanu janvārī apstiprināja dalībvalstu ministri ECOFIN padomē, ja Latvija stingri ievēros izstrādāto ekonomikas un budžeta pielāgojumu programmu. Šī palīdzība ir daļa no starptautiskās palīdzības kopumā līdz 7,5 miljardiem eiro, un tās saņemšanai Latvijai jāizpilda ļoti stingri nosacījumi.

ES līderi 22.februāra sanāksmē Berlīnē vienojušies par finanšu tirgu un produktu uzraudzību, kā arī aicina ieviest sankcijas pret ofšoriem.

Paaugstinājās dzīves līmenis jaunajās ES dalībvalstīs, jaunas eksporta un ieguldījumu iespējas vecajām ES dalībvalstīm - tās ir tikai dažas no priekšrocībām, ko radījusi Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. un 2007.gadā, teikts Eiropas Komisijas paziņojumā.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļus varētu Latvijā izmantot, lai sniegtu atbalstu krīzes ietekmē no darba atlaistiem darbiniekiem ilgāka laika pārkvalifikācijas programmu veidā, piešķirot arī mācību stipendijas.

Šogad Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikās turpināsies lejupslīde, bet nākamgad situācija stabilizēsies, liecina Eiropas Komisijas publiskotās ekonomikas starpposma prognozes. 2009.gadā ES iekšzemes kopprodukts samazināsies par 1,8%, bet Latvijas varētu sarukt pat par 6,9%.

Komisija, domājot par saskaņotu rīcību situācijā, kad Eiropas Savienībā padziļinās ekonomikas krīze, piedāvā pasākumu plānu, kura budžets ir 200 miljardi eiro un mērķis ir palielināt pirktspēju un sekmēt izaugsmi un nodarbinātību. Šis īstermiņa un ilgtermiņa pasākumu kopums izmaksātu 1,5% no ES IKP.
 

Eiropas Komisija izveidojusi multimediālu gadagrāmatu, kurā stāstīts par dažiem svarīgākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem 2008. gadā. Gadagrāmatā apkopoti vairāki veiksmes stāsti, kad ES rīcība nesusi labus augļus pilsoņiem.

9.decembrī, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti, tiekoties ar ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu, norādīja uz nepieciešamību maksimāli ātri ieviest atbalsta mehānismus uzņēmējiem.