Februāra plenārsesijā Parlaments norādīja uz „neciešamajiem apstākļiem”, kādos atrodas patvēruma meklētāji un bēgļi ES aizturēšanas centros. Franču sociāldemokrātes Martine Roure vadībā deputāti laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam apmeklēja pavisam 26 aizturēšanas centrus 11 dalībvalstīs, lai pārliecinātos, ka tajos tiek ievēroti minimālie standarti.

Patvēruma meklētājiem un bēgļiem  ir tiesības uz „cilvēka cienīgu dzīvi, privātās dzīves aizsardzību, piekļuvi veselības aprūpei” un „efektīvi pārsūdzēt aizturēšanu”, norādīts Parlamenta rezolūcijā par patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanas noteikumu īstenošanu. 

 
„Nekādā gadījumā nevar atteikties nodrošināt uzņemšanas pamatvajadzības, piemēram, pārtiku, pajumti un veselības aprūpi neatliekamos gadījumos,” uzsver deputāti. 

 
„Zināmos centros konstatējām acīmredzamu nolaistību un higiēnas trūkumu un vērsām uzmanību uz cilvēka cieņas neievērošanu,” pirms balsojuma teica rezolūcijas autore Martine Roure. „Mēs pieprasām skaidras, taisnīgas, efektīvas un samērīgas patvēruma meklēšanas procedūras.”

 
„Neciešami” apstākļi
 
Rezolūcijā norādīts, ka „aizturēšanas apstākļi attiecībā uz higiēnu, saspiestību, pieejamo aprīkojumu ir neciešami”. Aizturētās personas netiek „sistemātiski informētas par to aizturēšanas iemesliem, par viņu tiesībām un lietu izskatīšanas virzību”. Zināmās dalībvalstīs aizturēto nelegālo imigrantu piekļuve bezmaksas juridiskajām konsultācijām ir ierobežota un dažkārt aprobežojas „tikai ar dažu advokātu vārdu sarakstu”. 

 
Aizturēšanas centru patvēruma meklētāji un migranti turklāt cieš no veselības aprūpes nepietiekamības, grūtībām apmeklēt ārstus un īpašu aprūpes pasākumu (jo īpaši grūtniecēm un spīdzināšanas upuriem domātu) trūkumu.
 

Meklēt patvērumu nav noziegums
 
Parlaments atgādina, ka nevienu nevajadzētu turēt ieslodzījumā tikai tādēļ, ka viņš meklē starptautisku aizsardzību. Tas pauž bažas par apstākļiem cietumos, kuros tiek turēti nelegālie iebraucēji un patvēruma meklētāji un  aicina „šādas personas turēt atsevišķās, ieteicams, atvērtās ēkās”. 

 
Tas arī prasa „uzlabot aizturēto personu kontaktu ar cilvēkiem ārpus aizturēšanas vietas, tostarp atļaujot regulārus apmeklējumus, uzlabojot piekļuvi telefona sakariem, pie dažiem nosacījumiem ieviest Internetu un masu informācijas līdzekļus vispārējā lietošanā visos centros”.

 
ES valstīm jābūt solidārākām
 
Ziņojums tomēr nenosauc nevienu konkrētu dalībvalsti. „Mēs nevaram atstāt dalībvalstis uz Eiropas robežām vienas pašas nozīmīgu migrācijas plūsmu priekšā — mums ir kolektīva atbildība,” paskaidro ziņojuma autore.
 

Parlaments prasa „izpētīt iespēju sagatavot Eiropas solidaritātes instrumenta priekšlikumu, lai atvieglotu to izmaksu segšanu, ko rada liels bēgļu skaits”, un atzinīgi vērtē priekšlikumu „uzsākt šķēršļu novēršanu piekļuvei darba tirgum”.
 

EP Pilsoņu brīvību, iekšlietu un tieslietu komiteja līdz šim apmeklējusi aizturēšanas centrus Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Spānijā, Francijā, Maltā, Grieķijā, Beļģijā, Nīderlandē, Polijā, Dānijā un Kiprā.

Informācija no Eiropas Parlamenta mājas lapas.

Foto - Maccusfoto, License