Komisija, domājot par saskaņotu rīcību situācijā, kad Eiropas Savienībā padziļinās ekonomikas krīze, piedāvā pasākumu plānu, kura budžets ir 200 miljardi eiro un mērķis ir palielināt pirktspēju un sekmēt izaugsmi un nodarbinātību. Šis īstermiņa un ilgtermiņa pasākumu kopums izmaksātu 1,5% no ES IKP.

Lauvas tiesa — 170 miljardi eiro — nāks no dalībvalstu budžeta. Pārējos 30 miljardus eiro plānots segt no ES un Eiropas Investīciju bankas līdzekļiem.

Plāna mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus, mājsaimniecības un uzņēmējus, kuri ir apdraudēti, finanšu krīzei padziļinoties. Tajā ir ierosināts šīm neaizsargātajām kategorijām sniegt lielāku atbalstu, piemēram, investēt darba iemaņu apgūšanā un palīdzēt cilvēkiem saglabāt darbavietu vai atrast jaunu darbu.

ES palielinās sociālā un reģionālā finansējuma (6,3 miljardi eiro) sadales tempu. Smagi iedragāto būvniecības nozari un mašīnbūves rūpniecību tā vēlas motivēt videi draudzīgāku automašīnu un energoefektīvāku ēku būvniecībai.

Eiropas Investīciju bankai, kas izsniedz ilgtermiņa aizdevumus, būtu lielāka teikšana nozīmīgu projektu finansēšanā. EIB aizdevumiem jau ir mobilizējusi 30 miljardus eiro, ar ko palīdzēt mazajiem uzņēmumiem, kuriem ir grūti saņemt kredītu.

Plānā ir izmantota elastība, ko pieļauj ES noteikumi par dalībvalstu budžeta deficītu. Tie valdībām ļauj lejupslīdes laikā īslaicīgi aizņemties lielākas naudas summas. Tā kā ES steidzami jārīkojas, lai novērstu dziļu un ilgstošu recesiju, Komisijas priekšsēdētājs Barrozu aicinās ES valstu vadītājus nākamā mēneša sammitā šo plānu apstiprināt un nekavējoties īstenot.

Pasākumu kopums ir “pietiekami apjomīgs un drosmīgs, lai darbotos īstermiņā, un arī gana stratēģisks un ilgtspējīgs, lai ilgtermiņā krīzi vērstu par iespēju,” viņš sacīja.

Ekonomiku iedarbinot ar ieguldījumiem infrastruktūrā, videi draudzīgās tehnoloģijās, energoefektivitātē un inovācijā, pasākumu kopuma mērķis ir paātrināt pāreju uz sabiedrību, kuras pamatā ir zināšanas un kurai raksturīgas apjoma ziņā zemas oglekļa dioksīda emisijas. Tajā ir mudināts veidot partnerattiecības starp valsti un uzņēmumiem.

Vairākas ES valstis (piemēram, Lielbritānija, Francija un Vācija) jau ir paziņojušas par saviem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Tagad Komisija aicina visas valstis sekot viņu piemēram un ļaut Eiropas Savienībai šos pasākumus koordinēt. Valdības šo naudu izmantotu savai ekonomikas situācijai vispiemērotākajā veidā, jo valstu problēmas taču atšķiras. Komisija dalībvalstu centienus pārraudzītu, lai tās savā valstī reģistrētajiem uzņēmumiem netaisnīgi neradītu labvēlīgākus nosacījumus.

Dažās valstīs (piemēram, Slovākijā, Bulgārijā, Rumānijā un Polijā) ekonomika turpina attīstīties, taču citās (Francijā, Itālijā un Vācijā) tā jau ir apstājusies. Dažu dalībvalstu valdības ir noraizējušās par deflāciju, savukārt citas cīnās ar divciparu inflāciju (Bulgārija, Igaunija, Latvija un Lietuva).

Izlasiet atveseļošanas plānu angļu valodā šeit.

Informācijai: Finanšu krīze — fakti un stratēģijas (latviešu valodā) šeit.

Plašāk par šo tematu (latviešu valodā):

Par kļūdām jāmaksā
Publicēta prognoze, ka finanšu krīzes dēļ ekonomikas izaugsme apstāsies Brisele autoražotājus aicina turpināt ekoloģiskāku automobiļu ražošanu

Informāciju sagatavoja Eiropas Komisija.
 

Foto: Irene, Licence.