11. un 12. decembrī, Briselē notika Eiropadomes sanāksme. Viens no nozīmīgākajiem izskatāmajiem jautājumiem bija vienošanās par klimata un enerģētikas normatīvo aktu kopumu.

Klimata un enerģētikas paketes pieņemšanai ir būtiska nozīme gan no pasaules vides vērtību saglabāšanas viedokļa, gan arī ņemot vērā nepieciešamību attīstīt un modernizēt Eiropas Savienības un arī Latvijas enerģētiku. Klimata un enerģētikas paketes pieņemšana ir kompromisa lēmums, kurā Francijas prezidentūra, cik iespējams, ir ņēmusi vērā dalībvalstu dažādās un brīžiem arī savstarpēji pretrunīgās intereses - arī nozīmīgākās Latvijas intereses.

Būtiskākais ieguvums Latvijai ir tas, ka ir ņemts vērā emisiju samazinājums laika posmā kopš 1990. gada. Šis samazinājums Latvijā ir radies ne tikai bijušās PSRS rūpniecības sabrukuma rezultātā, bet arī lielā mērā pateicoties energoefektivitātes pasākumiem un ražošanas modernizācijai enerģētikas un rūpniecības sektorā. Sasniegtā progresa ņemšana vērā pēc sākotnējiem aprēķiniem varētu Latvijai dot par 44% vairāk emisijas kvotu izsolēm(par 1,4 miljoniem kvotu gadā), kas ir lielākais procentuālais pieaugums starp dalībvalstīm un kas dos būtisku atbalstu jauno prasību ieviešanai.

Svarīgi ir arī tas, ka ņemta vērā Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas iespējamā ietekme ne tikai uz Lietuvas, bet arī Latvijas enerģijas apgādi un paredzēta kompensācijas iespēja.

Vienlaikus ir būtiski palielinājušies izņēmumi elektroenerģijas izsolēs, radot potenciāli negatīvu ietekmi uz Latvijas elektroenerģijas ražotāju konkurētspēju un tādejādi uzliekot lielu atbildību Eiropas Komisijai izvērtēt, vai bez maksas piešķirtās emisijas kvotas neradīs šādu negatīvu ietekmi.

No valsts ekonomiskās attīstības viedokļa ir ļoti būtiski, ka izdevās panākt CO2 emisiju lineāru pieaugumu jau no 2009., nevis 2013. gada kā tas bija sākotnējā projektā sektoros, kas nav aptverti ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Tādējādi tiks novērsta emisiju ierobežošanas prasību mainīgums laikā no 2009. līdz 2020.gadam.

Nosacījumi par emisijas kvotu piešķiršanu rūpniecībai būs izdevīgi arī Latvija rūpniecības sektoriem, lai tie būtu konkurētspējīgi ar valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Informāciju sagatavojusi Vides ministrijas Komunikāciju nodaļa.

Foto: Niklas, Licence