“Atšķirībām sieviešu un vīriešu darba samaksā ir vairāki iemesli, tāpēc vajadzīgi vairāki risinājumi. Lai novērstu šīs atšķirības, jārīkojas visos līmeņos, un vajadzīga visu iesaistīto personu apņemšanās – gan darba devēju un arodbiedrību, gan valsts iestāžu un iedzīvotāju. Mūsu kampaņa palīdzēs cilvēkiem labāk izprast, kāpēc sievietes Eiropā joprojām pelna ievērojami mazāk nekā vīrieši un ko mēs varam darīt, lai to novērstu,” teica ES iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla. “Pašreizējā ekonomiskā situācijā līdztiesība starp sievietēm un vīriešiem ir svarīgākā nekā jebkad agrāk. Mēs varam pārvarēt krīzi, tikai pilnvērtīgi izmantojot visus mūsu talantus,” piebilda komisārs.

Vienāds atalgojums par tādu pašu darbu ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Tas paredzēts 1957. gada Romas Līgumā, un jau 1975. gada tapa direktīva par šo principu, kura aizliedz jebkuru diskrimināciju visos atalgojuma aspektos starp sievietēm un vīriešiem par tādu pašu vai līdzvērtīgu darbu. Tādējādi, lielākoties pateicoties Eiropas un valsts vienāda atalgojuma tiesību aktu efektivitātei, būtiski mazinājušies “vienkārši un acīmredzami” diskriminācijas gadījumi, piemēram, atšķirības samaksā, kad vīrietis un sieviete dara pilnīgi vienādu darbu un tiem ir vienāda pieredze un prasmes, kā arī vienādi darba rezultāti. Taču kāpēc Eiropas Savienībā joprojām ir 17,4 % darba samaksas atšķirība starp sievietēm un vīriešiem?

Atšķirība starp dzimumiem attiecas uz vidējo samaksu par stundu, ko visās ekonomikas jomās pirms nodokļu atskaitījumiem saņem sievietes un vīrieši. Tā atspoguļo darba tirgū pastāvošo diskrimināciju un nevienlīdzību, kas praksē skar galvenokārt sievietes. Piemēram, vēl aizvien sieviešu darbu nereti uzskata par mazāk vērtu nekā vīriešu darbu, un sievietes bieži strādā nozarēs, kurās vidējās algas ir zemākas nekā nozarēs, kurās ir vīriešu pārsvars, piemēram, pārdevēja lielveikalā parasti nopelna mazāk nekā vīrieši, kas strādā veikalā.

Atšķirības darba samaksā arī mazina sievietes mūža ieņēmumus un pensijas, izraisot nabadzību vēlāk dzīvē. 21 % sieviešu 65 gadu un lielākā vecumā atrodas uz nabadzības robežas, savukārt no vīriešiem tie ir 16 %.

Kampaņas mērķis ir plašāk informēt par darba samaksas atšķirībām un veidiem, kā to novērst. Lai sasniegtu iedzīvotājus, darba devējus un darba ņēmējus, kampaņā informēs par labāko pieredzi no visas Eiropas attiecībā uz darba samaksas atšķirībām un izplatīs kampaņas rīku komplektu darba devējiem un arodbiedrībām Eiropas un valsts līmenī. 

Šī kampaņa ir nākamais solis pēc Komisijas 2007. gada politikas paziņojuma par darba samaksas atšķirībām, kurā analizēja atšķirību iemeslus un noteica darbības virzienus ES līmenī. Paziņojumā uzsvēra vajadzību informēt par darba samaksas atšķirībām un veidiem, kā tās var novērst, veicot visu līmeņu pasākumus, iesaistot ieinteresētās personas un pievēršot uzmanību visiem būtiskajiem faktoriem.

Gada ziņojums par līdztiesību

Ziņojumā par 2009. gadu par līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem, kuru 3.martā iesniegusi Komisija, apstiprināts, ka vairākās jomās joprojām ir būtiskas atšķirības, neskatoties uz zināmiem dzimumu līdztiesības uzlabojumiem. Sieviešu nodarbinātības līmenis pēdējo gadu laiku pastāvīgi palielinājies (patlaban nodarbināti ir 58,3 % sieviešu un 72,5 % vīriešu), taču sievietes joprojām biežāk nekā vīrieši strādā nepilnu slodzi (31,2 % sieviešu un 7,7 % vīriešu), un sieviešu īpatsvars ir lielāks nozarēs, kurās ir zemākas algas (vairāk nekā 40 % sieviešu strādā veselības, izglītības un valsts un pašvaldību pārvaldes jomā, t. i., divreiz vairāk nekā vīriešu). Tomēr no visiem jaunajiem augstskolu beidzējiem 59 % ir sievietes.

Sievietes un vīrieši lēmumu pieņemšanā

Vienlaikus jaunā Komisijas uzdevumā veiktā ekspertu ziņojumā apstiprināta informācija, ka sievietes arī nav pietiekami pārstāvētas ekonomikas lēmumu pieņemšanā un Eiropas politikā. Visu 27 ES dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir vīrieši. Sieviešu nelielā līdzdalība vadošajos amatos ir vēl mazāka lielos uzņēmumos, kuros gandrīz 90 % valdes locekļu ir vīrieši (saskaņā ar valstu rādītājiem par kapitālieguldījumiem bez riska), un šis skaitlis pēdējos gados nav īpaši mainījies.

Pēdējo desmit gadu laikā sieviešu īpatsvars valstu parlamentos (vienpalātas/apakšpalātas) ir palielinājies apmēram uz pusi – no 16 % 1997. gadā līdz 24 % 2008. gadā. Eiropas Parlaments, kurā darbojas 31 % sieviešu, tikai nedaudz pārsniedz šo rādītāju. Dalībvalstu ministru posteņos vīrieši skaitliski pārspēj sievietes, vidēji veidojot proporciju 3 pret 1 (25 % sieviešu, 75 % vīriešu).

Papildu informācija kampaņas mājas lapā.

Informācija no Eiropas Savienības informācijas bibliotēkas mājas lapas.

Foto - mrjorgen, License