Eiropas Komisija 13.novembrī iesniedza priekšlikumus par plašiem enerģētikas pasākumiem, kas uzlabos energoapgādes drošību Eiropā un palīdzēs īstenot 20-20-20 mērķus klimata pārmaiņu jomā, par kuriem vienošanos panāks decembrī. Komisija nāk klajā ar jaunu stratēģiju, kā iedibināt dalībvalstu solidaritāti enerģētikas jomā, un jaunu politiku par energotīkliem, lai stimulētu investīcijas efektīvākos energotīklos, kas rada mazāk CO2 emisiju. Komisija ierosina jaunu ES Energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plānu; tajā noteiktas piecas jomas, kurās vajadzīga enerģiskāka rīcība, lai nodrošinātu ilgtspējīgu energoapgādi.

Komisija arīdzan pievēršas problēmām, ar ko Eiropa sastapsies laikā no 2020. līdz 2050. gadam. Savukārt energoefektivitātes priekšlikumi, kuru mērķis ir panākt energoietaupījumus galvenajās jomās, paredz padarīt stingrākus tiesību aktus par ēku un enerģiju patērējošu ražojumu energoefektivitāti un palielināt energosertifikātu nozīmību un apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu  inspicēšanas ziņojumu nozīmi.

Iepazīstinot ar Komisijas otro stratēģisko enerģētikas pārskatu un attiecīgajiem priekšlikumiem, Komisijas priekšsēdētājs Ž. M. Barrozu sacīja: „Pērn Eiropas Savienībā enerģijas cenas pieauga par vidēji 15 %. 54 % Eiropas enerģijas tiek importēta, un tas katram Eiropas iedzīvotājam izmaksā 700 eiro. Šī problēma ir nekavējoties jārisina, veicot pasākumus, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu mūsu atkarību no importa.  Mūsu uzdevums ir investīcijas un diversifikācija. Šodien pieņemtie priekšlikumi ir nešaubīgs apliecinājums Komisijas vēlmei panākt drošu un ilgtspējīgu energoapgādi, un tie arī palīdzēs mums sasniegt svarīgos 20-20-20 mērķus klimata pārmaiņu jomā.”

Enerģētikas komisārs Andris Piebalgs uzsvēra, ka paveras iespējas jauniem ieguldījumiem, izmaksu ietaupījumiem un darbavietu radīšanai: "ES parāda vēl nebijušu vienotību, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, augstām enerģijas cenām un energoapgādes drošību. Tomēr mums ir jārīkojas vēl vērienīgāk un drosmīgāk, lai izvairītos no energoapgādes pārtraukšanas draudiem nākotnē. Tas nozīmē investīcijas. Investīcijas enerģētikā, tostarp energoefektivitātē, dos mūsu ekonomikai šajos nedrošajos laikos tik vajadzīgo grūdienu.”

 
Eiropas komisāre Benita Ferrero-Valdnere, kuras pārziņā ir ārējās attiecības un Eiropas kaimiņattiecību politika, sacīja: “ES starptautiskajās attiecībās daudz lielāka uzmanība jāpievērš enerģētikai, jo tam ir izšķirīga nozīme no Eiropas energoapgādes drošības viedokļa. Risinājums ir izveidot ciešas un stabilas enerģētikas partnerības ar piegādātājiem, tranzītvalstīm un citiem lielajiem enerģijas patērētājiem, tāpēc šodien iesniegtie jaunās paaudzes priekšlikumi, kas paredz lielāku savstarpējo atkarību enerģētikas jomā, ir svarīgs solis uz priekšu. Šodien iesniegtajā stratēģiskajā pārskatā arīdzan ierosināti pasākumi, lai vairotu ES iespējas mobilizēties pamatinfrastruktūras uzturēšanai, kas vajadzīga piegāžu nodrošināšanai no trešām valstīm.”

Pirmā prioritāte, kas izcelta otrajā stratēģiskajā pārskatā, ir pieņemt un nekavējoties īstenot pasākumus, lai sasniegtu Eiropadomes nospraustos Eiropas enerģētikas politikas mērķus — līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, panākt, ka enerģijas galapatēriņa bilancē 20 % enerģijas ir atjaunojamā enerģija, un par 20 % samazināt gaidāmo enerģijas pieprasījumu. Padomei un Parlamentam tuvākajās nedēļās jāvienojas par pasākumiem klimata pārmaiņu jomā, ko Komisija ierosināja 2008. gada janvārī.  Tīrāka, diversificētāka un efektīvāka enerģija nāks par labu Eiropas energoapgādei un ekonomikai. Jaunie noteikumi arī radīs stabilāku, saskanīgāku un pārredzamāku klimatu investīcijām enerģētikā.

Otrā prioritāte ir risināt problēmu, kas saistīta ar Eiropas energoapgādes augošo nedrošību. Pat sasniedzot mērķus atjaunojamās enerģijas jomā, Eiropas atkarība no importa būs vēl lielāka nekā tagad. ES ir jāuzlabo pašreizējā politika, lai sasniegtu energoefektivitātes mērķi. Turklāt ir jānostiprina ES spēja kopīgi reaģēt krīzes situācijās.

Jaunajā ES Energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plānā Komisija noteikusi piecas jomas, kurās vajadzīga enerģiskāka rīcība, lai ES nostātos uz ceļa, kas ved uz drošāku un ilgtspējīgāku energoapgādi nākotnē, un izvairītos no krīzes visā Eiropas Savienībā. Efektīvāks atbalsts jāsniedz iecerēm būvēt vajadzīgo infrastruktūru.  ES labāk jāizmanto tiklab atjaunojamie, kā fosilie vietējie energoresursi.  Vairāk vērības jāpievērš solidaritātei, tostarp ES krīzes mehānismiem, naftas krājumiem un dažādiem mehānismiem, lai reaģētu uz iespējamu gāzes padeves pārtraukšanu. Lielāki un aktīvāki pūliņi jāvelta energoefektivitātes uzlabošanai.

Enerģētikai nozīmīgāka vieta jāierāda arī ES starptautiskajās attiecībās, tostarp jāiedibina uz savstarpēju atkarību balstītas attiecības ar piegādātājvalstīm, tranzītvalstīm un patērētājvalstīm; tas palīdzēs sasniegt ES enerģētikas politikas mērķus un arīdzan palielinās ES ietekmi uz starptautiskām norisēm enerģētikā. Veidojot ārējās attiecības enerģētikas jomā, sevišķi svarīga būs ciešāka koordinācija starp dalībvalstīm un Komisiju.

Tajā pašā laikā Komisija iesniegusi vairākus pavaddokumentus, kuros sīkāk izstrādāti šie rīcības virzieni. Pats galvenais uzdevums ir energoefektivitāte. Energoefektivitātes priekšlikumi, kuru mērķis ir panākt energoietaupījumus vairākās jomās, paredz padarīt stingrākus galvenos tiesību aktus par ēku un enerģiju patērējošu ražojumu energoefektivitāti un palielināt energosertifikātu nozīmību un apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu  inspicēšanas ziņojumu nozīmi.  Lai uzlabotu energoapgādes efektivitāti, Komisija ir pieņēmusi norādes, lai sekmētu elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas iekārtās ar augstu efektivitāti. Komisija plāno 2009. gadā rūpīgi izvērtēt 2006. gadā pieņemto Eiropas Energoefektivitātes rīcības plānu.

 
Vēl viens jautājums, kam priekšlikumos veltīta sevišķa ievērība, ir investīcijas. Eiropas tīklos ir jāiegulda miljoniem eiro, lai aizstātu novecojošo infrastruktūru un pielāgotos enerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem avotiem un rada zemas oglekļa emisijas. Zaļajā grāmatā par energotīkliem kā ES energoapgādes drošībai izšķirīgi svarīgas apzinātas sešas stratēģiskas iniciatīvas: Baltijas starpsavienojumu plāns, Vidusjūras reģiona energoloks, pienācīgi ziemeļu–dienvidu ass gāzes un elektroenerģijas tīklu savienojumi ar Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiroas tīkliem, Ziemeļjūras tīkls, gāzes dienvidu koridors un efektīva apgāde ar sašķidrināto dabasgāzi Eiropā.

Priekšvēsture

Pēc pirmā stratēģiskā pārskata Eiropadome 2007. gada martā vienojās par Eiropas enerģētikas politikas mērķiem. Kopš tā laika Komisija ir ierosinājusi virkni pasākumu šo mērķu sasniegšanai, tostarp iesniegusi priekšlikumus par ES enerģētikas tirgus atvēršanu (drīzumā tiks pieņemti), Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu tīru energotehnoloģiju veicināšanai, jaunus pasākumus patēriņa preču energopatēriņa mazināšanai un priekšlikumus par jauniem, obligātiem mērķiem attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un siltumnīcefekta gāzu emisijām.

2007. gada martā Eiropadome aicināja Komisiju 2009. gada sākumā iesniegt atjauninātu stratēģisko enerģētikas pārskatu. Šodien pieņemtie priekšlikumi ir atbilde uz Eiropadomes aicinājumu.

Pārpublicēts no ESIA mājas lapas

Foto - Thingermejig, Licence