Vajag tautu, nevis valdību Eiropas Savienību
Wed, 25/03/2009 - 10:21
Vajag tautu, nevis valdību Eiropas Savienību
Jānis Grasis
Banku augstskolas
docents
Eiropas Savienība (ES) neapšaubāmi ir XX un XXI gadsimta fenomens Eiropas moderno laiku vēsturē. Pēc gadsimtiem bezjēdzīgo karu, it īpaši Pirmā un Otrā pasaules kara, kas nesa sevišķi lielus iedzīvotāju un materiālos zaudējumus, ir iestājies ekonomiskās sadarbības un starpvalstu robežu nojaukšanas laikmets. Protams, ne viss ir tik rožaini, kā Latvijas iedzīvotājiem pirms referenduma par dalību ES tika stāstīts dažādās informatīvajās lapelēs (turklāt bez autoriem!). Vēl vairāk, piemēram, gan zvejnieki, kuriem samazinās nozvejas kvotas, gan cukurbiešu audzētāji, kuriem šodien jādomā par jauniem saimniekošanas veidiem, noteikti ir ļoti neapmierināti ar Latvijas dalību ES. Taču vienlaicīgi vajag kādreiz padomāt arī globāli: kas būtu Latvijā, ja vācieši vai francūži atkal izdomātu maršēt Krievzemes virzienā, un pēc to atkāpšanās atkal mūsu valstij veltos pāri lielās kaimiņzemes karaspēks….Tad zaudējumi valsts tautsaimniecībai būtu nesalīdzināmi lielāki, nekā šodienas problēmas atsevišķās nozarēs.
ES dalībvalstīs nav pabeigta Lisabonas līguma ratifikācija. Tomēr šis dokuments, tāpat kā līdzšinējā ES uzbūve, pēc autora domām, nav tas ideāls, kas iemiesotu ES iedzīvotāju gribu XXI gadsimtā. Kā kādreiz izteicās Šarls de Golls, tad Eiropas nebūs, ja Eiropas pilsoņi netiks tieši iesaistīti Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā. ES dalībvalstu pilsoņu niecīgā aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās joprojām netieši apliecina, ka pilsoņiem ES ir kaut kas tāls un svešs.
ES laikam ritot ir nepārtraukti mainījusies. Ja sākotnēji tā bija tikai savienība, kurā prevalēja ekonomikas jautājumi, tad šobrīd jau tā kļūst par politisku savienību. Visbūtiskākā problēma, kas būtu jāatrisina globāli ES, ir patiesa tautu demokrātija.
Šobrīd vislielākā ES konstitucionālās uzbūves problēma ir sekojoša, par ko nevienā grāmatā īpaši neraksta: mums de facto jau ir izveidots ES divpalātu parlaments, kura apakšpalātu - Eiropas parlamentu - mēs ievēlam tieši; savukārt „augšpalāta” – ES Ministru Padome, nav tieši ievēlēta. ES Ministru Padome ir reizē gan likumdošanas varas, gan izpildvaras kompetences sajaukums – respektīvi: ES dalībvalsts izpildvara ES līmenī uzstājas kā likumdevējs. Taču valdībām nav tiešas sasaistes ar savu valstu iedzīvotājiem; tāda ir tikai ES dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem. Turklāt ne vienmēr sakrīt ES dalībvalsts valdības un iedzīvotāju intereses. Taču tieši neievēlētām nacionālajām valdībām pieder gala vārds ES likumdošanas procesā. Pēc jaunas direktīvas pieņemšanas nacionālajam parlamentam atliek tikai ievest to nacionālajā likumā. Sanāk absurda loks no demokrātijas un varas dalīšanas idejas viedokļa: nacionālās ES dalībvalstu valdības uzspiež noteikumus saviem nacionālajiem parlamentiem. Šāda situācija varēja pastāvēt, kamēr ES risināja tikai ekonomiskas dabas jautājumus, bet ne šobrīd. Turklāt Eiropas Parlamentam nav likumdošanas iniciatīvu tiesību (rets gadījums pasaules parlamentārajā vēsturē!).
Kas būtu jādara, lai beidzot būtu tautu, nevis valdību ES?
1) Ir jāpalielina Eiropas Parlamenta kā tieši ievēlētas iestādes „svars” ES likumdošanas procesā starp Eiropas Parlamentu un ES Ministru Padomi;
2) ES dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem ir jāpiešķir tiesības apstiprināt un atsaukt dalībvalsts pārstāvi Eiropas Komisijā, tādējādi stiprinot saites ar attiecīgās dalībvalsts iedzīvotājiem, kuri ievēl savu parlamentus;
3) Ir jādomā, kā izbeigt varas dalīšanas principa pārkāpšanu, kad ES dalībvalsts ministrs, būdams izpildvaras pārstāvis, ES līmenī ir likumdevējs. Pirmais solis demokrātijas uzlabošanai varētu būt, ka ES dalībvalstu nacionālie parlamenti jebkādā formā piešķir precīzas pilnvaras saviem valdības ministriem rīkoties ES līmenī kā likumdošanas varas pārstāvim; nākotnē tomēr būtu parlamenta „augšpalāta” – ES Ministru Padome jānomaina vai nu ar dalībvalstu parlamentu attiecīgo nozaru komisiju pārstāvi vai pat beidzot jādemokratizē esošā „augšpalāta”, paredzot, ka arī to ievēl tiešās vēlēšanās. Tas beidzot pieliktu punktu šai absurdajai situācijai, ka dalībvalstu ministri raujas divās frontēs: savās dalībvalstīs kā izpildvaras pārstāvji, bet ES līmenī kā likumdevēji.
4) Par būtiskiem jautājumiem būtu jāparedz rīkot visu ES iedzīvotāju vienlaicīgas nobalsošanas. Ņemot vērā, ka šobrīd iedzīvotāju skaits „vecajās” un „jaunajās” vai „attīstītajās” un „mazāk attīstītajās” valstīs izlīdzinās, tad šādās nobalsošanās patiesi varētu noteikt visas ES iedzīvotāju patieso gribu.
Es gribētu Jūs aicināt šīs idejas noformulēt kā priekšlikumus, par ko varētu balsot citi reģistrētie debašu dalībnieki!
10 populārākie priekšlikumi par to, kā ES nodrošināt iedzīvotāju sociālo un ekonomisko nākotni, tiks apspriesti Eiropas pilsoņu debatēs Rīgā 28.-29.martā, kā arī debatēs Vācijā, Itālijā, Portugālē, Dānijā, Slovākijā, Bulgārijā, Nīderlandē un Kiprā. Iespējams, ka tieši Jūsu priekšlikums diskusiju rezultātā iekļūs to ierosinājumu sarakstā, kas visu 27 ES dalībvalstu iedzīvotāju vārdā tiks iesniegti Eiropas Savienības lēmumu pieņēmējiem ES un nacionālajās institūcijās.
Sveiks Jāni!
Prieks par Tavu pienesumu, un skatos, ka Lisabonas līguma piedāvājums par vietējo parlamentu lomas palielināšanu daļēji atspoguļojas arī Tevis rakstītajā.
Piekrītu Tavam domu gājienam, bet vēlos argumentēt par punktiem 2 un 4. Proti, ja runājam par dalībvalsts komisāra atsaukšanu, tad šodienas "duālās dabas ES" apstākļos tas ir, it kā loģisks uzstādījums, bet kāpēc neuzticamies pašu ievēlētam Eiropas Parlamentam kurš apstiprina EK?
Runājot par visas ES pilsoņu nobalsošanu, domāju nonāksim dziļās auzās + VFR vēsturiskais mantojums tās pilsoņiem gan neļaus tik vienkārši padoties referendum kultūras (prāmie fyr Demagogen) izveidei.
Pilnībā atbalstu J.Graša priekšlikumus. Varu tikai pievienot vēl dažus apsvērumus un vērojumus.
ES deputātu atskaites nacionālajos parlamentos jāpadara par normu (labprāt dzirdētu Ždanokas atskaiti par "veikumu" Latvijas apmelošanā un nomelnošanā), kā arī jārada procedūra eiroparlamentārieša atsaukšanai.
Pašlaik EP brīžiem atgādina nosēdināšanas baseinu (tā ir tāda svarīga būve ļoti vajadzīgā un pazīstamā pilsētas infrastruktūras sistēmā), uz kurieni ES vecās valstis nobīda pašu mājās nevajadzīgus, caurkritušus vai vienkārši vājus politiķus.
Mēs, naivie, centāmies ievēlēt cienījamu politiķu komandu (ar vienu izņēmumu), bet izrādās, ka tur valda pavisam cita kārtība, kuru pamatlīnijās aprakstījis J.Grasis. Piedevām vēl - visu regulu, noteikumu, instrukciju u.c. papīru kalnus ražo milzīgs, bet anonīms birokrātiskais aparāts, kam nav nekādas daļas par reālo situāciju atsevišķās dalībvalstīs un kas brīžiem atgādina tukšu salmu kūlējus, bet kura "produkcija" bez īpašas izvērtēšanas tiek apstiprināta un izplatīta. Pēdējais "šedevrs" - regula par dzimtes atcelšanu amatu nosaukumos u.c. terminos politkorektuma vārdā (piemēram, uzruna "jaunkundze!" tiek traktēta kā apvainojums).
Un vēl par vēlētāju aktivitāti. Nedomāju, ka to vairos no kādas pašmāju partijas erirodeputātu kandidātos izvirzītais siltzemju eiroklaidonis ar prokremlisku akcentu, kuram, acīm redzot, paša mājās nav pieprasījuma, bet kuram ievēlēšanas gadījumā Latvija vēl maksās algu.
Edvīns F.
Edvīn F.
Kuri ir šie noslēpumainie mēs ("Mēs, naivie, centāmies ievēlēt cienījamu politiķu komandu (ar vienu izņēmumu), bet izrādās, ka tur valda pavisam cita kārtība, kuru pamatlīnijās aprakstījis J.Grasis.")? Kāpēc EP parlamenta deputātiem jāatskaitas viņus neievēlošai institūcijai, un kur pasaules praksē Jūs est redzējis kad augšpalātas deputāti atskaitītos apakšpalātas pārstāvjiem?
Sveicināti, Veiko!
Tie noslēpumainie "mēs" iesam visi tie Latvijas vēlētāji, kuri pirms 5 gadiem vēlēja savus pirmos eiroparlamentāriešus. Lai gan nezinu, vai daudzi šodien atceras, par kuriem deputātiem toreiz vēlējuši.
Viņi pazuda tur, Briselē, un pēc LTV pastāvīgā korespondenta atsaukšanas ļoti reti vaigā redzēti vai dzirdēti.
Par to augšpalātu gan ir stipri teikts. Diez vai šādu "ķecerību" pieņems kāds nacionālais parlaments, jo runa pamatā ir tikai par labprātīgu dalīšanos suverenitātē.
Var nepatikt termins "atskaitīties", taču pēc definīcijas EP deputāti ir TIEŠI ATBILDĪGI VĒLĒTĀJU PRIEKŠĀ. Vienlaicīga tikšanās ar visiem vēlētājiem un atbildēšana tehniski nav iespējama, bet to var izdarīt tautas vēlētā pārstāvniecībā - Saeimā. Ja tas vēl nav noticis, nebūt nenozīmē, ka nevar notikt nekur un nekad.
Uz tikšanos,
Edvīns
Sveicināts, Edvīn!
Paldies par atbildi, bet tomēr man nav saprotama Jūsu atsaukšanās uz visiem Latvijas vēlētājiem? Ja Jūs runājat par visiem Latvijas vēlētājiem tad Jūs atsaucaties arī uz mani, vai piemēram, Tatjanu Ždanoku, kuri Jūsu apelācijai nepiekrīt. Proti, katram vēlētājam ir dota viena balss, un tāpēc mēs izvēlamies katrs sev tīkamāko kandidātu no ideoloģiski vēlētājam atbilstošākā partiju saraksta.
Piemēram 2004.g. vēlēju par konkrētiem kandidātiem no viena saraksta, sekoju viņu darbam ar ar www un EbcTV palīdzību, un esmu ar viņu darbu apmierināts. Tas, ka LTV korespondents tika atsaukts no Briseles ir ļoti slikti, un SCP ir plāns kā šo situāciju mainīt kompleksi ar finansēšanas kārības izmaiņām Latvijas darbības popularizēšanai ārpus Ljas. robežām un Latv. iedzīvotāju kvalitatīvai informēšanai.
Par augšpalātas izveidi netieši runā Lisabonas līgums un atklāti par to izteicās Joschka Fisher savā Humbolta Universitātes runā (www.ena.lu/speech-joschka-fischer-ultimate-objective-european-integratio...). Skatoties uz Eiropas kontinenta lomas samazināšanos pasaulē domāju, ka arī FRA, GBR, GER un POL vadītāji (šīm valstīm tas būs vienkāršāk, jo ir pieredze ar divkameru parstāvniecību) būs spiesti piekrist strukturālu reformu nepieciešamībai, un kad vēl, ja ne tagad ekonomiskas krīzes apstākļos?
Doma par tikšanās ar vēlētājiem nav peļama, bet kāpēc EP deputātiem jāatbild Saeimas deputātiem kuri nav viņus ievēlējuši, jo viņus taču ievēl Latvijas vēlētāji? Proti, kā skaidrosiet t.s. "dubultu" atskaitīšanos?
Sveicinot,
Veiko
Jāni sveiks!
Ja esi uz vietas debatēs, tad visādā ziņā atbalstu Tavu priekšlikumu, jo savā būtībā mūsu priekšlikumi pārklājas. Proti, no šīm EU2009 debatēm ES valstu pilsoņi varētu veidot alternatīvu Eiropas konventu un vizīties uz pilsoņu savienību!
Veiko
I support, that Council of ministers should be framed as legislative branch more explicitly, but meanwhile - I support the bicameral legislature as opposed to Parliament as the only legislative body. The upper chambers are natural for any federative state and - as the US Senate shows - it can be great forum of debate and also - it can effectively protect the souvereign rigths of the states. E.g. each US Senator has really big powers - like put all the legislative process on hold if it threatens to produce completely unacceptable legislation for the state the is represented by Senator. The upper chamber effectively is the mechanism how to preserve the veto rights of the memberstates.