Eiropas Parlamenta deputātus tuvāk saviem vēlētājiem

Eiropas Parlamenta deputātus tuvāk saviem vēlētājiem

Pastāvīgi sekojot līdzī kā sokas darbā mūsu ievēlētajiem Eiorpas Parlamenta deputātiem, kas pretēji Eiropas Komisāriem nevis pārstāv nozari, bet pašus vēlētājus, esmu nonākusi līdz secinājumam, ka EP deputātiem ir nepieciešams atbalsts no saviem vēlētājiem arī pēc ievēlēšanas EP.

Būtu ļoti jauki, ja ES ieviestu EP deputātu atbalsta programmu, t.i. finansētu katrā valstī 1 Eiropas Parlamentu deputātu apvienoto biroju, kas (a) nodrošinātu ciešāku saikni starp vēlētājiem un EP deputātiem un (b) būtu "aizmugure" EP deputātiem organizējot savu ikdienas darbu ES institūcijās.


Šādi biroji Rīgā ir katram EP deputātam, tikai jēgas maz, kamēr nebūs nodibināta stabila atgriezeniskā saite vēlētāji - deputāts.
Ja jau vērojama gandrīz nepārvarama plaisa starp Saeimu un tautu, tad ... kur vēl Brisele.
Ir jābūt regulārām ES deputātu atskaitēm par padarīto plašsaziņas līdzekļos, jābūt kpīgai Latvijas situācijas un aktualitāšu analīzei. Var atrast arī citas kontaktu formas. Tad nebūs tā, kā teica par Dombrovski: viņš jau neorientējas, jo viņš tik ilgi bija prom no Latvijas ...

Edvīns

Šādi biroji pastāv vai katram EP deputātam, bet šo biroju veiksmīga farbība ir tieši atkarīga no EP priekšstāvja darbības. Proti, cik veiksmīgi EP priekšstāvis darbojas ar mēdijiem, pats SPĒJ uzrakstīt domrakstu & pētniecisku darbu, cik stādātspējīgus biroja darbiniekus noalgojis, un visbeidzot cik veiksmīgi pats spēj popularizēt savu darbu Strassbourg un Bruxelles.

Tas, ka pastāv plaisa starp Saeimu un vēlētājiem (tauta ir pārāk izplūdis jēdziens), ir līdz šim valdošās politiskās "elites" un snaudošo vēlētāju (kuri nav vēlējušies kontrolēt savus priekšstāvjus) savstarpējās "sadarbības" rezultāts (skat. http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/13808/)

Nepiekrītu Edvīnam F., ka no šādiem birojiem jēgas ir maz, jo kas tad Jums liedz šos birojus apmeklēt? Varētu ieteikt protams EP priekšstāvjiem veiksmīgāk izmantot www un elektroniskos komunikācijas līdzekļus, jo savādāk pastāv piemēri (http://www.rihardspiks.lv/), kur "virtuāls birojs" neveras vaļā izmantojot par Windows 2000 vecākas datorprogrammas:)

Tā jau mūsu dienās ir, ka ikvienam no mums pašiem vajadzētu interesēties par lietām, kas skar mūsu nākotni (tajā skaitā politisko priekšstāvju rīcība un pieņemtie lēmumi) un aktīvi paust savu viedokli, izmantojot visdažādākos resursus, kas patiesībā ir pieejami. Tajā skaitā iepriekš minētie.
Mums jau tāpat ikdienas un, nepārliecinoties par mūsu interesi, uzgrūž milzum daudz informācijas, pamatā dažādas mārketinga aktivitātes. Iespējams, ka tas ir iemesls, kāpēc tautiešu iniciatīva nav pārāk bieži sastopama. Varbūt cits. Tomēr uzskatu, ka ir jāmeklē efektīvāki resursi, kā informēt sabiedrību par politisko priekštāvju rīcību un lēmumiem.
Viena no idejām, kas izkristalizējās nacionālajās Eiropas pilsoņu debatēs, tomēr nenokļuva līdz priekšlikumu desmitniekam (visticamākais tāpēc, ka tas ir valsts mēroga jautājums) bija par noteiktu un obligātu laiku valsts sabiedriskajos medijos deputātu informācijai un diskusijām. Cik man zināms, sabiedrisko mediju programmas saturu pamatā nosaka tā sauktais "nacionālais pasūtījums". Manīju arī, ka bija iespēja izteikt par to viedokli, bet šo informāciju uzgāju nejauši LTV mājas lapā. Šobrīd tādu dokumentu atrast nevaru.
Lai vai kā, bet esmu pārliecināta, ka regulārs un pieklājīgi ierobežots raidlaiks katram Saeimas un Eiropas Parlamenta deputātam sabiedrībai pieejamā laikā (ārpus visbiežāk sastopamā darba laika - darba dienās no 08:00 līdz 18:00) varētu atrasties. Un, lai šajās 10 minūtēs šis deputāts arī runā par to, ko tad nu ikdienā dara, kādas idejas aizstāv, kādus lēmumus atbalsta. Pat, ja savu reizi tas varētu robežoties ar zināmu politisko reklāmu, tas tomēr izpildītu divas ļoti svarīgas lietas:
-pirmkārt, neļautu sabiedrībai aizmirst ievēlēto priekšstāvju sejas un vārdu un arī darbus;
-otrkārt, sniegtu informāciju pa ievēlēto priekštāvju viedokli un lēmumiem.
Pieļauju, ka "nacionālajā pasūtījumā" bija vairākas lietas, kas ir mazāk "nacionālais pasūtījums" nekā ievēlēto priekšstāvju regulāras, īsas un kodolīgas atskaites.